Šajā apmācībā, izmantojot piemērus un attēlus, jūs uzzināsiet par koku un minimālo aptverošo koku.
Pirms mēs uzzinām par koku aptveršanu, mums ir jāsaprot divi diagrammas: nenovirzīti un savienoti grafiki.
Undirected diagramma ir diagramma, kurā malas nav norādīt jebkurā virzienā (ti. Malas ir divvirzienu).

Savienots diagramma ir diagramma, kurā vienmēr ir ceļš no virsotnes uz jebkuru citu virsotni.

Pārklājošs koks
Spenējošais koks ir nenovirzīta savienota grafa apakšgrāfs, kurā ir ietvertas visas diagrammas virsotnes ar minimālu iespējamo malu skaitu. Ja virsotne ir garām, tad tā nav aptverošs koks.
Malām var būt piešķirti svari, bet var arī nebūt.
Kopējais aptverošo koku ar n
virsotnēm skaits, ko var izveidot no pilnīga grafika, ir vienāds ar .n(n-2)
Ja mums ir n = 4
, maksimālais iespējamo aptverošo koku skaits ir vienāds ar . Tādējādi no pilnīga grafika ar 4 virsotnēm var izveidot 16 aptverošus kokus.44-2
= 16
Spanning Tree piemērs
Sapratīsim aptverošo koku ar tālāk sniegtajiem piemēriem:
Ļaujiet sākotnējam grafikam būt:

Daži no iespējamiem aptverošajiem kokiem, kurus var izveidot no iepriekš minētā grafika, ir:






Minimālais aptverošais koks
Minimālais aptverošais koks ir aptverošs koks, kurā malu svara summa ir pēc iespējas mazāka.
Spanning Tree piemērs
Sapratīsim iepriekš minēto definīciju, izmantojot tālāk sniegto piemēru.
Sākotnējais grafiks ir:

Iespējamie aptverošie koki no iepriekš minētā grafika ir:




Minimālais aptverošais koks no iepriekš minētajiem kokiem ir:

Minimālais diagrammas aptverošais koks tiek atrasts, izmantojot šādus algoritmus:
- Prima algoritms
- Kruskaļa algoritms
Spanning Tree lietojumprogrammas
- Datortīkla maršrutēšanas protokols
- Klasteru analīze
- Civilā tīkla plānošana
Minimālais aptverošā koka lietojums
- Lai kartē atrastu ceļus
- Projektēt tādus tīklus kā telekomunikāciju tīkli, ūdensapgādes tīkli un elektrotīkli.