Šajā apmācībā mēs uzzināsim par mainīgajiem, literāļiem un konstantēm C ++, izmantojot piemērus.
C ++ mainīgie
Programmējot, mainīgais ir konteiners (glabāšanas zona) datu glabāšanai.
Lai norādītu glabāšanas zonu, katram mainīgajam jāpiešķir unikāls nosaukums (identifikators). Piemēram,
int age = 14;
Šeit vecums ir intdatu veida mainīgais , un mēs tam esam piešķīruši veselu skaitli 14.
Piezīme . intDatu tips liecina, ka mainīgajā var būt tikai veseli skaitļi. Līdzīgi mēs varam izmantot doubledatu tipu, ja mums ir jāuzglabā decimāldaļas un eksponenciāli.
Mēs detalizēti uzzināsim par visiem datu tipiem nākamajā apmācībā.
Mainīgā vērtību var mainīt, līdz ar to arī nosaukuma mainīgo .
int age = 14; // age is 14 age = 17; // age is 17
Noteikumi mainīgā nosaukšanai
- Mainīgā nosaukumā var būt tikai alfabēti, cipari un pasvītrojums
_. - Mainīgā nosaukums nevar sākties ar skaitli.
- Mainīgo nosaukumi nedrīkst sākties ar lielo burtu.
- Mainīgā nosaukums nevar būt atslēgvārds. Piemēram,
intir atslēgvārds, ko lieto veselu skaitļu apzīmēšanai. - Mainīgā nosaukums var sākties ar pasvītru. Tomēr to neuzskata par labu praksi.
Piezīme. Mums jāmēģina piešķirt mainīgiem lielumiem nozīmīgus nosaukumus. Piemēram, first_name ir labāks mainīgā nosaukums nekā fn.
C ++ literāļi
Literāļi ir dati, ko izmanto fiksētu vērtību atspoguļošanai. Tos var izmantot tieši kodā. Piemēram: 1, 2.5, 'c'uc
Lūk, 1, 2.5un 'c'ir literāļi. Kāpēc? Šiem noteikumiem nevar piešķirt dažādas vērtības.
Šeit ir saraksts ar dažādiem literāriem C ++ programmēšanā.
1. Veseli skaitļi
Vesels skaitlis ir skaitliskais burtnieks (saistīts ar cipariem) bez daļskaitļa vai eksponenciālās daļas. C programmēšanā ir trīs veselu skaitļu literāļu veidi:
- decimāldaļa (10. bāze)
- oktāls (8. bāze)
- heksadecimāls (16. bāze)
Piemēram:
Decimāldaļa: 0, -9, 22 utt. Oktāls: 021, 077, 033 utt. Heksadecimālais: 0x7f, 0x2a, 0x521 utt.
Programmējot C ++, astotnieks sākas ar a 0, bet heksadecimāls sākas ar a 0x.
2. Peldpunktu literāļi
Peldošā komata litālis ir skaitliskais literālis, kuram ir vai nu dalījuma forma, vai eksponenta forma. Piemēram:
-2.0
0.0000234
-0.22E-5
Piezīme: E-5 = 10-5
3. Varoņi
Rakstzīmju burtnieks tiek izveidots, pēdiņās ievietojot vienu rakstzīmi. Piemēram: 'a', 'm', 'F', '2', ')'uc
4. Bēgšanas secības
Dažreiz C ++ programmēšanā ir jāizmanto rakstzīmes, kuras nevar rakstīt vai kurām ir īpaša nozīme. Piemēram, newline (enter), cilne, jautājuma zīme utt.
Lai izmantotu šīs rakstzīmes, tiek izmantotas aizbēgšanas secības.
| Bēgšanas secības | Rakstzīmes |
|---|---|
| Backspace |
f | Veidlapas padeve |
| Newline |
| Atgriezties |
| Horizontālā cilne |
v | Vertikālā cilne |
\ | Backslash |
\' | Viena pēdiņa |
" | Divkārša pēdiņa |
? | Jautājuma zīme |
| Null raksturs |
5. Stīgu literāļi
Virknes literālis ir rakstzīmju secība, kas iespiesta pēdiņās. Piemēram:
"good" | virknes konstante |
"" | nulles virknes konstante |
" " | virknes konstante sešās atstarpēs |
"x" | virknes konstante ar vienu rakstzīmi |
"Earth is round" | izdrukā virkni ar jaunu līniju |
Mēs detalizēti uzzināsim par virknēm C ++ virkņu apmācībā.
C ++ konstantes
Programmā C ++ mēs varam izveidot mainīgos, kuru vērtību nevar mainīt. Tam mēs izmantojam constatslēgvārdu. Lūk, piemērs:
const int LIGHT_SPEED = 299792458; LIGHT_SPEED = 2500 // Error! LIGHT_SPEED is a constant.
Šeit mēs izmantojām atslēgvārdu, constlai deklarētu konstanti ar nosaukumu LIGHT_SPEED. Ja mēģināsim mainīt vērtību LIGHT_SPEED, tiks parādīta kļūda.
Konstantu var izveidot arī, izmantojot #definepriekšapstrādātāja direktīvu. Par to mēs detalizēti uzzināsim C ++ Macros apmācībā.
